¹ Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!

² Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts.

³ Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?

⁴ Vai arī kā tu vari sacīt savam brālim: atļauj man izvilkt skabargu no tavas acs! Un, lūk, baļķis ir tavā acī?

⁵ Liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!

⁶ Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet pērles cūkām, ka viņas kādreiz tās nesamītu kājām un atgriezušās jūs nesaplosītu!

⁷ Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!

⁸ Jo katrs, kas lūdz, saņem, kas meklē - atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts.

⁹ Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi?

¹⁰ Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?

¹¹ Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!

¹² Tātad visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši!

¹³ Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet.

¹⁴ Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.

¹⁵ Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki!

¹⁶ No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem?

¹⁷ Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus.

¹⁸ Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus.

¹⁹ Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests.

²⁰ Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos.

²¹ Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.

²² Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu?

²³ Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!

²⁴ Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints.

²⁵ Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints.

²⁶ Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm.

²⁷ Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.

²⁸ Un notika, kad Jēzus pabeidza šos vārdus, ka ļaudis brīnījās par Viņa mācību.

²⁹ Jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji un farizeji.

¹ Hear my prayer, O LORD, and let my cry come unto thee.

² Hide not thy face from me in the day when I am in trouble; incline thine ear unto me: in the day when I call answer me speedily.

³ For my days are consumed like smoke, and my bones are burned as an hearth.

⁴ My heart is smitten, and withered like grass; so that I forget to eat my bread.

⁵ By reason of the voice of my groaning my bones cleave to my skin.

⁶ I am like a pelican of the wilderness: I am like an owl of the desert.

⁷ I watch, and am as a sparrow alone upon the house top.

⁸ Mine enemies reproach me all the day; and they that are mad against me are sworn against me.

⁹ For I have eaten ashes like bread, and mingled my drink with weeping,

¹⁰ Because of thine indignation and thy wrath: for thou hast lifted me up, and cast me down.

¹¹ My days are like a shadow that declineth; and I am withered like grass.

¹² But thou, O LORD, shalt endure for ever; and thy remembrance unto all generations.

¹³ Thou shalt arise, and have mercy upon Zion: for the time to favour her, yea, the set time, is come.

¹⁴ For thy servants take pleasure in her stones, and favour the dust thereof.

¹⁵ So the heathen shall fear the name of the LORD, and all the kings of the earth thy glory.

¹⁶ When the LORD shall build up Zion, he shall appear in his glory.

¹⁷ He will regard the prayer of the destitute, and not despise their prayer.

¹⁸ This shall be written for the generation to come: and the people which shall be created shall praise the LORD.

¹⁹ For he hath looked down from the height of his sanctuary; from heaven did the LORD behold the earth;

²⁰ To hear the groaning of the prisoner; to loose those that are appointed to death;

²¹ To declare the name of the LORD in Zion, and his praise in Jerusalem;

²² When the people are gathered together, and the kingdoms, to serve the LORD.

²³ He weakened my strength in the way; he shortened my days.

²⁴ I said, O my God, take me not away in the midst of my days: thy years are throughout all generations.

²⁵ Of old hast thou laid the foundation of the earth: and the heavens are the work of thy hands.

²⁶ They shall perish, but thou shalt endure: yea, all of them shall wax old like a garment; as a vesture shalt thou change them, and they shall be changed:

²⁷ But thou art the same, and thy years shall have no end.

²⁸ The children of thy servants shall continue, and their seed shall be established before thee.