Bible

 

Metjū 7

Studie

   

1 Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!

2 Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts.

3 Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?

4 Vai arī kā tu vari sacīt savam brālim: atļauj man izvilkt skabargu no tavas acs! Un, lūk, baļķis ir tavā acī?

5 Liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!

6 Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet pērles cūkām, ka viņas kādreiz tās nesamītu kājām un atgriezušās jūs nesaplosītu!

7 Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!

8 Jo katrs, kas lūdz, saņem, kas meklē - atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts.

9 Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi?

10 Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?

11 Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!

12 Tātad visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši!

13 Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet.

14 Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.

15 Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki!

16 No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem?

17 Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus.

18 Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus.

19 Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests.

20 Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos.

21 Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.

22 Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu?

23 Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!

24 Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints.

25 Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints.

26 Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm.

27 Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.

28 Un notika, kad Jēzus pabeidza šos vārdus, ka ļaudis brīnījās par Viņa mācību.

29 Jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji un farizeji.

   

Ze Swedenborgových děl

 

Conjugial Love # 531

Prostudujte si tuto pasáž

  
/ 535  
  

531. 6. Thus is conjugial love imputed to a person. There are marriages in which conjugial love is not apparent and yet exists, and there are marriages in which conjugial love appears to exist and yet does not. The reasons in both cases are many, recognizable in part from our discussions of truly conjugial love (nos. 57-73), of the reasons for cold states and separation (nos. 234-260), and of the reasons for apparent love and friendship in marriage (nos. 271-292). But appearances in outward manifestations determine nothing in regard to imputation. The only determining factor is the conjugial disposition that is lodged and harbored in a person's will, in whatever state of marriage the person lives. This conjugial disposition is like the tongue of a balance by which that love is weighed; for the conjugial union of one man with one wife is the precious jewel of human life and the repository of Christian religion, as we showed above in nos. 457, 458.

This being the case, it is possible for conjugial love to exist in one partner and not at the same time in the other. It is possible as well for that love to lie so deeply hidden that the person himself has no awareness of it. And it may also be implanted during the course of one's life. The reason is that conjugial love in its progress accompanies religion; and because religion is the marriage of the Lord and the church, religion is what initiates and infuses that love. Consequently conjugial love is imputed to a person after death in accordance with his spiritual rational life. Moreover, for one to whom that love is imputed, a marriage is, after his passing, provided in heaven, whatever the character of any marriage he may have had in the world.

From this now proceeds the following conclusion, that one ought not to take the appearances in marriages or the appearances in acts of licentiousness and infer from them of someone that he has conjugial love or not. Therefore, Judge not, that you be not condemned. (Matthew 7:1)

  
/ 535  
  

Many thanks to the General Church of the New Jerusalem, and to Rev. N.B. Rogers, translator, for the permission to use this translation.