¹ Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!

² Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts.

³ Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?

⁴ Vai arī kā tu vari sacīt savam brālim: atļauj man izvilkt skabargu no tavas acs! Un, lūk, baļķis ir tavā acī?

⁵ Liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!

⁶ Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet pērles cūkām, ka viņas kādreiz tās nesamītu kājām un atgriezušās jūs nesaplosītu!

⁷ Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!

⁸ Jo katrs, kas lūdz, saņem, kas meklē - atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts.

⁹ Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi?

¹⁰ Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?

¹¹ Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!

¹² Tātad visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši!

¹³ Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet.

¹⁴ Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.

¹⁵ Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki!

¹⁶ No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem?

¹⁷ Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus.

¹⁸ Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus.

¹⁹ Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests.

²⁰ Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos.

²¹ Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.

²² Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu?

²³ Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!

²⁴ Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints.

²⁵ Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints.

²⁶ Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm.

²⁷ Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.

²⁸ Un notika, kad Jēzus pabeidza šos vārdus, ka ļaudis brīnījās par Viņa mācību.

²⁹ Jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji un farizeji.

¹ Lo, mine eye hath seen all this, mine ear hath heard and understood it.

² What ye know, the same do I know also: I am not inferior unto you.

³ Surely I would speak to the Almighty, and I desire to reason with God.

⁴ But ye are forgers of lies, ye are all physicians of no value.

⁵ O that ye would altogether hold your peace! and it should be your wisdom.

⁶ Hear now my reasoning, and hearken to the pleadings of my lips.

⁷ Will ye speak wickedly for God? and talk deceitfully for him?

⁸ Will ye accept his person? will ye contend for God?

⁹ Is it good that he should search you out? or as one man mocketh another, do ye so mock him?

¹⁰ He will surely reprove you, if ye do secretly accept persons.

¹¹ Shall not his excellency make you afraid? and his dread fall upon you?

¹² Your remembrances are like unto ashes, your bodies to bodies of clay.

¹³ Hold your peace, let me alone, that I may speak, and let come on me what will.

¹⁴ Wherefore do I take my flesh in my teeth, and put my life in mine hand?

¹⁵ Though he slay me, yet will I trust in him: but I will maintain mine own ways before him.

¹⁶ He also shall be my salvation: for an hypocrite shall not come before him.

¹⁷ Hear diligently my speech, and my declaration with your ears.

¹⁸ Behold now, I have ordered my cause; I know that I shall be justified.

¹⁹ Who is he that will plead with me? for now, if I hold my tongue, I shall give up the ghost.

²⁰ Only do not two things unto me: then will I not hide myself from thee.

²¹ Withdraw thine hand far from me: and let not thy dread make me afraid.

²² Then call thou, and I will answer: or let me speak, and answer thou me.

²³ How many are mine iniquities and sins? make me to know my transgression and my sin.

²⁴ Wherefore hidest thou thy face, and holdest me for thine enemy?

²⁵ Wilt thou break a leaf driven to and fro? and wilt thou pursue the dry stubble?

²⁶ For thou writest bitter things against me, and makest me to possess the iniquities of my youth.

²⁷ Thou puttest my feet also in the stocks, and lookest narrowly unto all my paths; thou settest a print upon the heels of my feet.

²⁸ And he, as a rotten thing, consumeth, as a garment that is moth eaten.