Bible

 

Metjū 10

Studie

   

1 Un Viņš, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva tiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt katru slimību un katru vājību.

2 Bet divpadsmit apustuļu vārdi ir sekojoši: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs;

3 Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bērtulis, Toms un muitnieks Matejs. Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs.

4 Sīmanis Kanānietis un Jūdass Iskariots, kas Viņu nodeva.

5 Jēzus sūtīja šos divpadsmit un pavēlēja viņiem, sacīdams: Ceļu uz pagāniem nestaigājiet un samariešu pilsētās neieejiet,

6 Bet drīzāk ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm!

7 Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesvalstība ir tuvu klāt.

8 Dziediniet slimos, uzmodiniet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet!

9 Neturiet savās jostās ne zeltu, ne sudrabu, ne naudu,

10 Ne ceļa somu, ne divus svārkus, ne kurpes, ne spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs!

11 Bet kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesit, pajautājiet, kas tanī cienīgs; tur arī palieciet, kamēr iziesiet!

12 Ieejot mājā, sveiciniet to, sacīdami: miers šai mājai!

13 Un ja šī māja būs tā cienīga, jūsu miers nāks pār to; bet ja tā nebūs cienīga, jūsu miers atgriezīsies jūsos.

14 Bet kas jūs neuzņems un jūsu vārdos neklausīsies, izejot no tā mājas vai pilsētas arā, nokratiet putekļus no savām kājām!

15 Patiesi es jums saku: sodomiešu un gomoriešu zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā šai pilsētai.

16 Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!

17 Sargieties no cilvēkiem: viņi nodos jūs tiesai, jūs šaustīs savās sinagogās.

18 Manis dēļ jūs vedīs valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem un pagāniem par liecību.

19 Bet kad jūs nodos, nedomājiet, ko un kā runāt! Tanī brīdī tiks jums dots, kas jums jārunā.

20 Ne jūs esat tie, kas runā, bet jūsu Tēva gars, kas runā jūsos.

21 Jo brālis nodos nāvē brāli, un tēvs - savu bērnu; un bērni sacelsies pret saviem vecākiem un viņus nonāvēs.

22 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ, bet kas izturēs līdz galam, būs pestīts.

23 Bet kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet otrā! Patiesi es jums saku: jūs nebeigsiet ar Izraēļa pilsētām, iekams atnāks Cilvēka Dēls.

24 Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu.

25 Māceklim pietiek, ja viņš kļūst tāds kā viņa mācītājs, un kalps - kā viņa kungs. Ja nama tēvu sauca par Belcebulu, tad jo vairāk viņa mājiniekus.

26 Tomēr nebīstieties no viņiem, jo nekas nav noslēpts, kas neatklāsies, un nekas nav slepens, kas nekļūs zināms.

27 Ko es jums saku tumsā, par to jūs runājiet gaismā; un ko jūs dzirdat ausī, to sludiniet no jumtiem!

28 Nebīstieties no tā, kas nokauj miesu, bet dvēseli nespēj nonāvēt! Bet vairāk bīstieties no tā, kas spēj dvēseli un miesu pazudināt ellē!

29 Vai divus zvirbuļus nepērk par vienu grasi? Bet neviens no tiem nekrīt bez jūsu Tēva (ziņas).

30 Pat mati uz jūsu galvas visi saskaitīti.

31 Nebīstieties, jo jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi!

32 Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

33 Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

34 Nedomājiet, ka es atnācu nest mieru virs zemes! Es neatnācu nest mieru, bet šķēpu.

35 Jo es nācu šķirt dēlu no viņa tēva, meitu no viņas mātes un vedeklu no viņas vīramātes.

36 Un viņa mājnieki būs cilvēka ienaidnieki.

37 Kas mīl tēvu vai māti vairāk nekā mani, nav manis cienīgs; un kas mīl dēlu vai meitu vairāk nekā mani, nav manis cienīgs.

38 Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs.

39 Kas savu dzīvību iegūst, pazaudē to; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, atradīs to.

40 Kas jūs uzņem, tas uzņem mani; un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.

41 Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, saņems pravieša algu; un kas uzņem taisnīgo taisnīgā vārdā, saņems taisnīgā algu.

42 Un kas dos dzert vienam no šiem mazajiem kaut glāzi auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku: viņš savu algu nezaudēs.

   

Ze Swedenborgových děl

 

Heaven and Hell # 278

Prostudujte si tuto pasáž

  
/ 603  
  

278. The innocence of wisdom is real innocence because it is internal, being a property of the mind itself and therefore of our volition itself and our consequent understanding. When there is innocence in these, then there is wisdom as well, because wisdom is a property of volition and understanding. That is why they say in heaven that innocence dwells in wisdom and why angels have as much wisdom as they do innocence. They support the truth of this by observing that people in a state of innocence do not take credit for anything good, but ascribe and attribute everything to the Lord. They want to be led by him and not by themselves, they love everything that is good and delight in everything that is true because they know and perceive that loving what is good - that is, intending and doing good - is loving the Lord, and loving what is true is loving their neighbor. They live content with what they have, whether it is little or much, because they know that they receive as much as is useful - little if little is good for them and much if much is good for them. They do not know what is best for themselves - only the Lord knows; and in his sight everything he supplies is eternal.

[2] So they have no anxiety about the future, but refer to anxiety about the future as "care for the morrow," which they say is pain at losing or not getting things that are not needed for their life's useful activities. They never collaborate with friends from evil intent, but only from good, fair, and honest intent. To act from evil intent, they say, is guile, which they avoid like the poison of a snake because it is diametrically opposed to innocence. Since their greatest love is to be led by the Lord, and since they ascribe everything to him, they are kept away from their self-centeredness, and to the extent that they are kept away from their self-centeredness, the Lord flows in. This is why they do not store in their memory what they hear from him, whether through the Word or through preaching, but immediately heed it, that is, intend and do it. Their intention itself is their memory. They appear extraordinarily simple in outward form, but they are wise and provident inwardly. They are the ones the Lord was referring to when he said, "Be wise as serpents and simple as doves" (Matthew 10:16). This is the nature of the innocence called the innocence of wisdom.

[3] Since innocence does not take credit for anything good but ascribes it all to the Lord, and since innocence loves to be led by the Lord, giving rise to that acceptance of everything good and true that leads to wisdom, we have been so created as to be in an outward innocence when we are little, but in an inward innocence in old age, to come to the latter through the former. So when we do get old, our bodies deteriorate and we become like little children again - but like wise little children or angels, for in the highest sense, a wise infant is an angel. This is why "infant" in the Word means one who is innocent, and "elderly one" means a wise person full of innocence. 1

Poznámky pod čarou:

1. [Swedenborg's footnote] Infants in the Word mean innocence: 5608; and so do nursing babies: 3183. An old person means a wise one, or abstractly, wisdom: 3183, 6523 [6524?]. We have been so created as to become like infants as we approach old age, but with wisdom in our innocence. This is so that we may cross over into heaven in this state and become angels: 3183, 5608.

  
/ 603  
  

Thanks to the Swedenborg Foundation for the permission to use this translation.