Bible

 

Metjū 10

Studie

   

1 Un Viņš, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva tiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt katru slimību un katru vājību.

2 Bet divpadsmit apustuļu vārdi ir sekojoši: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs;

3 Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bērtulis, Toms un muitnieks Matejs. Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs.

4 Sīmanis Kanānietis un Jūdass Iskariots, kas Viņu nodeva.

5 Jēzus sūtīja šos divpadsmit un pavēlēja viņiem, sacīdams: Ceļu uz pagāniem nestaigājiet un samariešu pilsētās neieejiet,

6 Bet drīzāk ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm!

7 Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesvalstība ir tuvu klāt.

8 Dziediniet slimos, uzmodiniet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet!

9 Neturiet savās jostās ne zeltu, ne sudrabu, ne naudu,

10 Ne ceļa somu, ne divus svārkus, ne kurpes, ne spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs!

11 Bet kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesit, pajautājiet, kas tanī cienīgs; tur arī palieciet, kamēr iziesiet!

12 Ieejot mājā, sveiciniet to, sacīdami: miers šai mājai!

13 Un ja šī māja būs tā cienīga, jūsu miers nāks pār to; bet ja tā nebūs cienīga, jūsu miers atgriezīsies jūsos.

14 Bet kas jūs neuzņems un jūsu vārdos neklausīsies, izejot no tā mājas vai pilsētas arā, nokratiet putekļus no savām kājām!

15 Patiesi es jums saku: sodomiešu un gomoriešu zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā šai pilsētai.

16 Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!

17 Sargieties no cilvēkiem: viņi nodos jūs tiesai, jūs šaustīs savās sinagogās.

18 Manis dēļ jūs vedīs valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem un pagāniem par liecību.

19 Bet kad jūs nodos, nedomājiet, ko un kā runāt! Tanī brīdī tiks jums dots, kas jums jārunā.

20 Ne jūs esat tie, kas runā, bet jūsu Tēva gars, kas runā jūsos.

21 Jo brālis nodos nāvē brāli, un tēvs - savu bērnu; un bērni sacelsies pret saviem vecākiem un viņus nonāvēs.

22 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ, bet kas izturēs līdz galam, būs pestīts.

23 Bet kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet otrā! Patiesi es jums saku: jūs nebeigsiet ar Izraēļa pilsētām, iekams atnāks Cilvēka Dēls.

24 Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu.

25 Māceklim pietiek, ja viņš kļūst tāds kā viņa mācītājs, un kalps - kā viņa kungs. Ja nama tēvu sauca par Belcebulu, tad jo vairāk viņa mājiniekus.

26 Tomēr nebīstieties no viņiem, jo nekas nav noslēpts, kas neatklāsies, un nekas nav slepens, kas nekļūs zināms.

27 Ko es jums saku tumsā, par to jūs runājiet gaismā; un ko jūs dzirdat ausī, to sludiniet no jumtiem!

28 Nebīstieties no tā, kas nokauj miesu, bet dvēseli nespēj nonāvēt! Bet vairāk bīstieties no tā, kas spēj dvēseli un miesu pazudināt ellē!

29 Vai divus zvirbuļus nepērk par vienu grasi? Bet neviens no tiem nekrīt bez jūsu Tēva (ziņas).

30 Pat mati uz jūsu galvas visi saskaitīti.

31 Nebīstieties, jo jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi!

32 Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

33 Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

34 Nedomājiet, ka es atnācu nest mieru virs zemes! Es neatnācu nest mieru, bet šķēpu.

35 Jo es nācu šķirt dēlu no viņa tēva, meitu no viņas mātes un vedeklu no viņas vīramātes.

36 Un viņa mājnieki būs cilvēka ienaidnieki.

37 Kas mīl tēvu vai māti vairāk nekā mani, nav manis cienīgs; un kas mīl dēlu vai meitu vairāk nekā mani, nav manis cienīgs.

38 Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs.

39 Kas savu dzīvību iegūst, pazaudē to; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, atradīs to.

40 Kas jūs uzņem, tas uzņem mani; un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.

41 Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, saņems pravieša algu; un kas uzņem taisnīgo taisnīgā vārdā, saņems taisnīgā algu.

42 Un kas dos dzert vienam no šiem mazajiem kaut glāzi auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku: viņš savu algu nezaudēs.

   

Ze Swedenborgových děl

 

Arcana Coelestia # 6138

Prostudujte si tuto pasáž

  
/ 10837  
  

6138. 'And we will live, and our ground, as Pharaoh's slaves' means total submission. This is clear from the meaning of 'us and our ground' as the receptacles of goodness and truth, as immediately above in 6135-6137; and from the meaning of 'slaves' as existing without any freedom of one's own, dealt with in 5760, 5763, thus total submission. By receptacles are meant human forms themselves. For human beings are nothing else than forms receiving life from the Lord; yet the nature of those forms is such, owing to people's heredity and their own actions, that they refuse spiritual life coming from the Lord. But once those receptacles have been renounced so completely that they no longer claim any freedom of their own, there is total submission. The person who is being regenerated is brought at length, through the repeated experiences of desolation and sustainment, to a point at which he no longer wishes to be his own man but the Lord's. And once he has become the Lord's he passes into a state in which, if left to himself, he is dejected and gripped by anxiety. But when he is brought out of that state he returns to the bliss and happiness that are his, to the kind of state all the angels experience.

[2] The Lord desires any person's total submission so that He can make him blissful and happy. That is, He does not want him to be partly his own man and partly the Lord's, for then there are two masters whom a person cannot serve simultaneously, Matthew 6:24. Total submission is again meant by the Lord's words in Matthew,

Whoever loves father or mother above Me is not worthy of Me; and whoever loves son or daughter above Me is not worthy of Me. Matthew 10:37.

'Father or mother' in general means those aspects of a person essentially his own by virtue of his heredity, and 'son or daughter' those essentially his own by virtue of his own actions. What is essentially a person's own is also meant by his 'soul' in John,

He who loves his soul will lose it, and he who hates his soul in this world will keep it into eternal life. If anyone serves Me, let him follow Me; and where I am, there My servant will be also. John 11:25-26.

Total submission is also meant by the Lord's words in Matthew,

Another disciple said, Lord, let me first go away and bury my father. But Jesus said to him, Follow Me, and leave the dead to bury their dead. Matthew 8:21-22.

[3] The need for total submission is perfectly clear from the Church's first commandment,

You shall love the Lord your God with all your heart, and with all your soul, and with all your mind, and with all your strength. This is the first commandment. Mark 12:30.

Thus since love to the Lord does not come from man but from the Lord Himself, all his heart, all his soul, all his mind, and all his strength, which are recipients, must be the Lord's; they must therefore be submitted totally to Him. Such a submission is what is meant by 'we will live, and our ground, as Pharaoh's slaves'; for 'Pharaoh' represents the natural in general, which is subject to the control of the internal celestial, in the highest sense to the control of the Lord, who is 'Joseph' in that highest sense.

  
/ 10837  
  

Thanks to the Swedenborg Society for the permission to use this translation.