Bible

 

Metjū 10

Studie

   

1 Un Viņš, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva tiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt katru slimību un katru vājību.

2 Bet divpadsmit apustuļu vārdi ir sekojoši: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs;

3 Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bērtulis, Toms un muitnieks Matejs. Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs.

4 Sīmanis Kanānietis un Jūdass Iskariots, kas Viņu nodeva.

5 Jēzus sūtīja šos divpadsmit un pavēlēja viņiem, sacīdams: Ceļu uz pagāniem nestaigājiet un samariešu pilsētās neieejiet,

6 Bet drīzāk ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm!

7 Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesvalstība ir tuvu klāt.

8 Dziediniet slimos, uzmodiniet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet!

9 Neturiet savās jostās ne zeltu, ne sudrabu, ne naudu,

10 Ne ceļa somu, ne divus svārkus, ne kurpes, ne spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs!

11 Bet kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesit, pajautājiet, kas tanī cienīgs; tur arī palieciet, kamēr iziesiet!

12 Ieejot mājā, sveiciniet to, sacīdami: miers šai mājai!

13 Un ja šī māja būs tā cienīga, jūsu miers nāks pār to; bet ja tā nebūs cienīga, jūsu miers atgriezīsies jūsos.

14 Bet kas jūs neuzņems un jūsu vārdos neklausīsies, izejot no tā mājas vai pilsētas arā, nokratiet putekļus no savām kājām!

15 Patiesi es jums saku: sodomiešu un gomoriešu zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā šai pilsētai.

16 Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!

17 Sargieties no cilvēkiem: viņi nodos jūs tiesai, jūs šaustīs savās sinagogās.

18 Manis dēļ jūs vedīs valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem un pagāniem par liecību.

19 Bet kad jūs nodos, nedomājiet, ko un kā runāt! Tanī brīdī tiks jums dots, kas jums jārunā.

20 Ne jūs esat tie, kas runā, bet jūsu Tēva gars, kas runā jūsos.

21 Jo brālis nodos nāvē brāli, un tēvs - savu bērnu; un bērni sacelsies pret saviem vecākiem un viņus nonāvēs.

22 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ, bet kas izturēs līdz galam, būs pestīts.

23 Bet kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet otrā! Patiesi es jums saku: jūs nebeigsiet ar Izraēļa pilsētām, iekams atnāks Cilvēka Dēls.

24 Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu.

25 Māceklim pietiek, ja viņš kļūst tāds kā viņa mācītājs, un kalps - kā viņa kungs. Ja nama tēvu sauca par Belcebulu, tad jo vairāk viņa mājiniekus.

26 Tomēr nebīstieties no viņiem, jo nekas nav noslēpts, kas neatklāsies, un nekas nav slepens, kas nekļūs zināms.

27 Ko es jums saku tumsā, par to jūs runājiet gaismā; un ko jūs dzirdat ausī, to sludiniet no jumtiem!

28 Nebīstieties no tā, kas nokauj miesu, bet dvēseli nespēj nonāvēt! Bet vairāk bīstieties no tā, kas spēj dvēseli un miesu pazudināt ellē!

29 Vai divus zvirbuļus nepērk par vienu grasi? Bet neviens no tiem nekrīt bez jūsu Tēva (ziņas).

30 Pat mati uz jūsu galvas visi saskaitīti.

31 Nebīstieties, jo jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi!

32 Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

33 Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

34 Nedomājiet, ka es atnācu nest mieru virs zemes! Es neatnācu nest mieru, bet šķēpu.

35 Jo es nācu šķirt dēlu no viņa tēva, meitu no viņas mātes un vedeklu no viņas vīramātes.

36 Un viņa mājnieki būs cilvēka ienaidnieki.

37 Kas mīl tēvu vai māti vairāk nekā mani, nav manis cienīgs; un kas mīl dēlu vai meitu vairāk nekā mani, nav manis cienīgs.

38 Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs.

39 Kas savu dzīvību iegūst, pazaudē to; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, atradīs to.

40 Kas jūs uzņem, tas uzņem mani; un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.

41 Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, saņems pravieša algu; un kas uzņem taisnīgo taisnīgā vārdā, saņems taisnīgā algu.

42 Un kas dos dzert vienam no šiem mazajiem kaut glāzi auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku: viņš savu algu nezaudēs.

   

Ze Swedenborgových děl

 

Apocalypse Revealed # 79

Prostudujte si tuto pasáž

  
/ 962  
  

79. "'And you have explored those who say they are apostles and are not, and have found them liars.'" This symbolically means that they have examined what in the church are called goods and truths, which nevertheless are evils and falsities.

That this is the symbolic meaning can be seen only by recourse to the spiritual sense, and only if one knows from that sense what apostles and liars mean. Apostles do not mean apostles, but all who teach the church's goods and truths, and in an abstract sense, its doctrinal goods and truths themselves.

That apostles do not mean apostles is clearly apparent from this declaration to them:

...when the Son of Man sits on the throne of His glory, you... will also sit on twelve thrones, judging the twelve tribes of Israel. (Matthew 19:28; cf. Luke 22:30)

Who does not see that the apostles would not judge anyone, and cannot judge anyone, much less the twelve tribes of Israel, but that the Lord alone would do so in accordance with the goods and truths of the church's doctrine that it has from the Word?

The same is clearly apparent also from the following:

The wall of the city (of the New Jerusalem) had twelve foundations, and on them the names of the twelve apostles of the Lamb. (Revelation 21:14)

The same is clearly apparent from this since the New Jerusalem symbolizes the New Church (nos. 880, 881), and its foundations all the goods and truths of its doctrine (nos. 902ff.)

[2] The same is apparent as well from this:

Rejoice..., O heaven, and you holy apostles and prophets... (Revelation 18:20)

What is the rejoicing of apostles and prophets, unless apostles and prophets mean all those people who possess doctrinal goods and truths in the church?

The Lord's disciples mean people who are instructed by the Lord in doctrinal goods and truths, while apostles mean those who, after having been instructed, teach them. For we are told,

(Jesus) sent (His twelve disciples) to preach the kingdom of God..., and when the apostles had returned, they told Him whatever they had done. (Luke 9:1-2, 10; cf. Mark 6:7, 30)

Liars mean people who are caught up in falsities, and abstractly the falsities themselves, as can be seen from many passages in the Word where liars and lies are mentioned - so many that if we were to cite them they would fill pages. In the spiritual sense lies are nothing else than falsities.

It can be seen from this now that the statement, "You have explored those who say they are apostles and are not, and have found them liars," means, symbolically, that they have examined what in the church are called goods and truths, which nevertheless are evils and falsities.

  
/ 962  
  

Many thanks to the General Church of the New Jerusalem, and to Rev. N.B. Rogers, translator, for the permission to use this translation.