¹ Tanī laikā Jēzus gāja sabatā caur druvu. Viņa mācekļi, būdami izsalkuši, sāka raut vārpas un ēst.

² Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņam: Lūk, Tavi mācekļi dara to, ko sabatā nepienākas darīt!

³ Bet Viņš sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas bija ar viņu, kad tas bija izsalcis?

⁴ Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda upura maizi, kuru viņam un arī tiem, kas ar viņu bija, ēst nepienācās, bet tikai vienīgi priesteriem?

⁵ Vai, atkal, jūs nelasījāt bauslībā, ka priesteri svētnīcā sabatā lauž sabata mieru un ir bezvainīgi?

⁶ Bet es jums saku: šeit ir lielāks nekā svētnīca.

⁷ Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē: es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri, tad jūs nekad nepazudinātu nevainīgos;

⁸ Jo Cilvēka Dēls ir arī sabata kungs.

⁹ Un Viņš aizgāja no turienes un iegāja viņu sinagogā.

¹⁰ Un, lūk, tur bija cilvēks ar nokaltušu roku. Lai Viņu apvainotu, tie jautāja Viņam, sacīdami: Vai sabatā atļauts dziedināt?

¹¹ Bet Viņš sacīja tiem: Kurš cilvēks no jums, kam viena avs un tā sabatā iekrīt bedrē, neņemtu un neizvilktu to?

¹² Cilvēks ir daudz labāks par avi. Tāpēc arī atļauts sabatā labu darīt.

¹³ Tad Viņš sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un viņš izstiepa; un tā bija kļuvusi vesela kā otra.

¹⁴ Bet farizeji, izgājuši ārā, sazvērējās pret Viņu, kā to nogalināt.

¹⁵ Jēzus, zinādams to, aizgāja no turienes. Un daudzi sekoja Viņam, un Viņš tos visus izdziedināja.

¹⁶ Un Viņš pavēlēja, lai tie Viņu neatklāj,

¹⁷ Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka:

¹⁸ Šis ir mans kalps, kuru es izredzēju, mans mīlulis, pie kā manai dvēselei labpatika. Es likšu uz Viņu savu garu, un Viņš pasludinās tautām tiesu.

¹⁹ Viņš nenaidosies un netrokšņos, un neviens ielās Viņa balsi nedzirdēs.

²⁰ Viņš ielauztu niedri nenolauzīs un kvēlošu degli neizdzēsīs, kamēr nebūs licis taisnībai uzvarēt.

²¹ Un Viņa vārds ir tautu cerība.

²² Tad atveda pie Viņa ļaunā gara apsēsto, kas bija akls un mēms; un Viņš to izdziedināja tā, ka tas varēja runāt un redzēt.

²³ Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: Vai tik Viņš nav Dāvida Dēls?

²⁴ Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: Viņš neizdzen ļaunos garus citādi kā tikai ar Belcebulu, velnu virsnieku.

²⁵ Jēzus, zinādams viņu domas, tiem sacīja: Ikviena valsts, kura pati sevī sašķēlusies, iznīks; un ikviena pilsēta vai māja, kura pati sevī sašķēlusies, nepastāvēs.

²⁶ Ja nu sātans izdzen sātanu, tad viņš pats sevī sašķēlies: kā tad pastāvēs viņa valsts?

²⁷ Ja tad es ļaunos garus izdzenu ar Belcebulu, ar ko tad izdzen jūsu dēli? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.

²⁸ Bet ja es izdzenu sātanus ar Dieva garu, tad pie jums atnākusi Dieva valstība.

²⁹ Un kā var kāds ieiet stipra cilvēka mājā un izlaupīt viņa mantu, ja iepriekš nesasien stipro? Un tad tā māju izlaupīs.

³⁰ Kas nav ar mani, tas ir pret mani; kas ar mani nesakrāj, tas izšķiež.

³¹ Tāpēc es jums saku: Katrs grēks un zaimi cilvēkiem tiks piedots; bet zaimi pret Garu netiks piedoti.

³² Un ja kāds sacīs vārdu pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet kas runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots ne šinī, ne nākošajā pasaulē.

³³ Vai nu jūs koku atzīstat par labu un tā augļus par labiem, vai atzīstat koku par nelabu un tā augļus par nelabiem, jo koku pazīst pēc tā augļiem.

³⁴ Čūsku izdzimums, kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni? Jo no sirds pārpilnības runā mute.

³⁵ Labs cilvēks no dārgumu krātuves iznes labu mantu, bet ļauns cilvēks no ļaunumu krātuves iznes ļaunu.

³⁶ Bet es jums saku, ka cilvēki par katru nevajadzīgu vārdu, ko tie izrunā, dos norēķinu tiesas dienā.

³⁷ Jo pēc taviem vārdiem tevi attaisnos un pēc taviem vārdiem tevi pazudinās.

³⁸ Tad daži rakstu mācītāji un farizeji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, mēs vēlamies no Tevis redzēt brīnumu!

³⁹ Viņš atbildēja tiem un sacīja: Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmi, bet cita zīme netiks dota kā tikai pravieša Jonasa zīme.

⁴⁰ Kā Jonass trīs dienas un trīs naktis bija lielzivs iekšās, tā Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.

⁴¹ Ninīves vīri stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņi, Jonasam sludinot, atgriezās no grēkiem. Un, lūk, šeit ir vairāk kā Jonass.

⁴² Dienvidu ķēniņiene stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Salomona gudrību, bet šeit ir vairāk kā Salomons.

⁴³ Kad ļaunais gars iziet no cilvēka, tas klejo, meklēdams mieru, bet neatrod to.

⁴⁴ Tad viņš saka: Es atgriezīšos savā mājā, no kuras es izgāju. Un atnācis, viņš atrod to neaizņemtu, izslaucītu ar slotu un uzpostu.

⁴⁵ Tad viņš aiziet un paņem līdz septiņus garus, kas ļaunāki par viņu; un iegājuši tie tur dzīvo; un šī cilvēka pēdējais stāvoklis kļūst ļaunāks nekā pirmais. Tā tas notiks arī šai ļaunajai ciltij.

⁴⁶ Kamēr Viņš vēl runāja ļaudīm, lūk, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā, vēlēdamies ar Viņu runāt.

⁴⁷ Kāds Viņam sacīja: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē Tevi.

⁴⁸ Bet Viņš atbildēja tam, kas Viņam paziņoja, sacīdams: Kas ir mana māte un kas mani brāļi?

⁴⁹ Un Viņš, izstiepis roku pār saviem mācekļiem, sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!

⁵⁰ Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.

¹ Jacob called to his sons, and said: "Gather yourselves together, that I may tell you that which will happen to you in the days to come.

² Assemble yourselves, and hear, you sons of Jacob. Listen to Israel, your father.

³ "Reuben, you are my firstborn, my might, and the beginning of my strength; excelling in dignity, and excelling in power.

⁴ Boiling over as water, you shall not excel; because you went up to your father's bed, then defiled it. He went up to my couch.

⁵ "Simeon and Levi are brothers. Their swords are weapons of violence.

⁶ My soul, don't come into their council. My glory, don't be united to their assembly; for in their anger they killed men. In their self-will they hamstrung cattle.

⁷ Cursed be their anger, for it was fierce; and their wrath, for it was cruel. I will divide them in Jacob, and scatter them in Israel.

⁸ "Judah, your brothers will praise you. Your hand will be on the neck of your enemies. Your father's sons will bow down before you.

⁹ Judah is a lion's cub. From the prey, my son, you have gone up. He stooped down, he crouched as a lion, as a lioness. Who will rouse him up?

¹⁰ The scepter will not depart from Judah, nor the ruler's staff from between his feet, until he comes to whom it belongs. To him will the obedience of the peoples be.

¹¹ Binding his foal to the vine, his donkey's colt to the choice vine; he has washed his garments in wine, his robes in the blood of grapes.

¹² His eyes will be red with wine, his teeth white with milk.

¹³ "Zebulun will dwell at the haven of the sea. He will be for a haven of ships. His border will be on Sidon.

¹⁴ "Issachar is a strong donkey, lying down between the saddlebags.

¹⁵ He saw a resting place, that it was good, the land, that it was pleasant. He bows his shoulder to the burden, and becomes a servant doing forced labor.

¹⁶ "Dan will judge his people, as one of the tribes of Israel.

¹⁷ Dan will be a serpent in the way, an adder in the path, That bites the horse's heels, so that his rider falls backward.

¹⁸ I have waited for your salvation, Yahweh.

¹⁹ "A troop will press on Gad, but he will press on their heel.

²⁰ "Asher's food will be rich. He will yield royal dainties.

²¹ "Naphtali is a doe set free, who bears beautiful fawns.

²² "Joseph is a fruitful vine, a fruitful vine by a spring. His branches run over the wall.

²³ The archers have severely grieved him, shot at him, and persecute him:

²⁴ But his bow remained strong. The arms of his hands were made strong, by the hands of the Mighty One of Jacob, (from there is the shepherd, the stone of Israel),

²⁵ even by the God of your father, who will help you; by the Almighty, who will bless you, with blessings of heaven above, blessings of the deep that lies below, blessings of the breasts, and of the womb.

²⁶ The blessings of your father have prevailed above the blessings of your ancestors, above the boundaries of the ancient hills. They will be on the head of Joseph, on the crown of the head of him who is separated from his brothers.

²⁷ "Benjamin is a ravenous wolf. In the morning he will devour the prey. At evening he will divide the spoil."

²⁸ All these are the twelve tribes of Israel, and this is what their father spoke to them and blessed them. He blessed everyone according to his blessing.

²⁹ He instructed them, and said to them, "I am to be gathered to my people. Bury me with my fathers in the cave that is in the field of Ephron the Hittite,

³⁰ in the cave that is in the field of Machpelah, which is before Mamre, in the land of Canaan, which Abraham bought with the field from Ephron the Hittite as a burial place.

³¹ There they buried Abraham and Sarah, his wife. There they buried Isaac and Rebekah, his wife, and there I buried Leah:

³² the field and the cave that is therein, which was purchased from the children of Heth."

³³ When Jacob made an end of charging his sons, he gathered up his feet into the bed, and yielded up the spirit, and was gathered to his people.