The Bible

 

Marks 4

Study

   

1 Un Viņš atkal sāka mācīt pie jūras; un daudz ļaužu pulcējās pie Viņa, tā ka Viņš, iekāpis laivā, sēdēja uz jūras; un visi ļaudis bija uz zemes pie jūras.

2 Un Viņš tos daudz mācīja līdzībās; un savā mācībā sacīja tiem:

3 Klausieties: lūk, sējējs izgāja sēt.

4 Un sēkla, viņam sējot, krita ceļmalā; un debess putni nāca un to apēda.

5 Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūliņ uzdīga, tāpēc, ka nebija dziļi zemē.

6 Un kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes.

7 Un cita krita starp ērkšķiem; un ērkšķi uzauga un nomāca to, un tā nenesa augļus.

8 Un cita krita labā zemē, tā uzdīga un auga, un nesa augļus; un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.

9 Un Viņš sacīja: Kam ir ausis dzirdēšanai, lai dzird!

10 Un kad Viņš bija viens pats, tie divpadsmit, kas ar Viņu bija, jautāja par līdzību.

11 Un Viņš tiem sacīja: Jums ir dots saprast Dieva valstības noslēpumus, bet tiem, kas ir ārā, tas viss notiek līdzībās,

12 Ka tie skatīdamies skatās, bet neredz, un klausīdamies dzird, bet nesaprot, ka tie neatgriežas, un grēki tiem netiek piedoti. (Is. 6,9; Mt.13,14; Jņ.12,40; Apd.28,26; om.11,8)

13 Un Viņš tiem sacīja: Jūs nesaprotat šo līdzību? Kā tad jūs sapratīsiet visas līdzības?

14 Tas, kas sēj, sēj vārdu.

15 Bet šie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, ir tie, kas dzirdējuši, bet tūdaļ nāk sātans un atņem viņu sirdīs sēto vārdu.

16 Un tāpat tie, kas akmenājā sēti; viņi, kad vārdu dzird, tūdaļ to priecīgi pieņem.

17 Bet tiem nav saknes sevī: viņi ir nepastāvīgi; tiklīdz rodas apspiešanas un vajāšanas vārda dēļ, tie tūdaļ krīt apgrēcībā.

18 Bet citi, kas starp ērkšķiem sēti, tie ir tie, kas vārdu uzklausa,

19 Bet pasaules rūpes un bagātības, viltus un citas kārības, ieejot tanī, nomāc vārdu, un tas paliek neauglīgs.

20 Un labajā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un to uzņem, un nes augļus: cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits simtkārtīgus.

21 Un Viņš sacīja tiem: Vai tad gaismu meklē, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liktu svečturī?

22 Jo nekas nepaliek apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepenībā, kas netaptu zināms.

23 Kam ir ausis dzirdēšanai, lai dzird!

24 Un Viņš tiem sacīja: Lieciet vērā, ko jūs dzirdat! Ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums atmērīs un vēl klāt pieliks.

25 Jo kam ir, tam tiks dots; un kam nav, arī tas, kas viņam ir, tiks no tā atņemts.

26 Un Viņš sacīja: Ar Dieva valstību ir tāpat, kā cilvēks sēklu iesēj zemē.

27 Vai nu viņš guļ, vai ceļas naktī, vai dienā, sēkla dīgst un aug, tam nezinot.

28 Jo zeme nes augļus: vispirms stiebru, tad vārpu, beigās pilnu vārpu graudiem.

29 Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ lieto sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.

30 Un Viņš sacīja: Kam mēs pielīdzināsim Dieva valstību? Vai kādā līdzībā mēs to attēlosim?

31 Viņa ir kā sinepju grauds, kas iesēts zemē, kurš ir mazākais no visām sēklām, kas ir virs zemes;

32 Un kad tas ir iesēts, tas aug un kļūst lielāks par visiem stādiem; un tas laiž lielus zarus, tā ka debesu putni var dzīvot tā pavēnī.

33 Un daudzās tādās līdzībās Viņš runāja tiem vārdu, tā ka tie spēja to saprast.

34 Bet bez līdzībām Viņš tiem nerunāja, bet saviem mācekļiem Viņš atsevišķi izskaidroja visu.

35 Un tanī pat dienā, kad vakars bija iestājies, Viņš tiem sacīja: Pārcelsimies pretējā krastā!

36 Un tie, ļaudis atlaiduši, tā ka Viņš bija laivā, ņēma Viņu līdz, arī citas laivas bija pie Viņa.

37 Un sacēlās liela vētra, un gāza viļņus laivā, tā ka laiva pildījās.

38 Bet Viņš gulēja laivas galā uz spilvena; un tie modināja Viņu un sacīja Viņam: Mācītāj, vai Tev nerūp, ka mēs ejam bojā?

39 Un uzcēlies, Viņš piedraudēja vējam un sacīja jūrai: Paliec klusu, nomierinies! Un vējš nostājās, un iestājās liels klusums.

40 Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs esat tik bailīgi? Vai jums vēl trūkst ticības? Un viņi ļoti izbijās un jautāja viens otram: Kā tev šķiet, kas Viņš ir, ka Viņam vēji un jūra paklausa?

   

From Swedenborg's Works

 

True Christian Religion #499

Study this Passage

  
/ 853  
  

499. But this needs further illustration. If all created things, animate as well as inanimate, did not have a kind of free will, no creation would have been possible. For if animals did not have free will in natural matters, they could not select food suitable for their nourishment, they could not reproduce or look after their offspring, so there would be no animals. If the fish of the sea and the shellfish of its floor did not have such freedom, there would be no fish or shellfish. Likewise, if every insect did not have it, there would be no silkworm to produce silk, no bee to produce honey and wax, no butterfly to sport with its mate in the air, feed on the nectar of flowers, and represent man's blessed state in the aura of heaven, when like a caterpillar he has shed his outer skin.

[2] If there were not something analogous to free will in the soil of the ground, the seed put into it, and all parts of the tree growing from it, as well as in its fruits, and repeated in the new seeds, there could be no plants. If every metal and every stone, precious as well as common, did not have something analogous to free will, neither metal nor stone could exist, not even a grain of sand. For even this freely absorbs the ether, breathing out its own effluvium, ridding itself of what is exhausted and renewing itself with new material. This is the source of the magnetic field around a magnet, the iron sphere of influence around a piece of iron, copper around copper, silver around silver, gold around gold, stone around stone, nitrous around nitre, sulphurous around sulphur, and of various kinds around every particle of dust in the ground. This influence impregnates the inmost part of every seed and makes it fertile and grow. For failing such an effluvium from every grain of dust in the earth, there would be no commencement of germination and so no means of perpetuating itself. How else could the earth penetrate with dust and water the inmost centre of a seed sown, except by means of its exhalations; as for instance a mustard seed,

Which is smaller than all other seeds, but when it has grown is larger than plants and becomes a great tree, Matthew 13:31-32; Mark 4:30-32.

[3] When then everything created has been endowed with its own kind of freedom, each according to its nature, why should man be denied the free will appropriate to his nature, which is that he should be spiritual? That is why man has been given free will in spiritual matters from the womb to extreme old age in the world, and thereafter for ever.

  
/ 853  
  

Thanks to the Swedenborg Society for the permission to use this translation.