The Bible

 

Džons 16

Study

   

1 To es jums sacīju, lai jūs nekristu apgrēcībā.

2 Viņi jūs izslēgs no sinagogām, bet nāks stunda, kad ikviens, kas jūs nonāvēs, domās, ka ar to kalpo Dievam.

3 Bet viņi jums to darīs tāpēc, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne mani.

4 Bet to es jums sacīju, lai jūs, kad pienāks viņu stunda, atcerētos, ka es jums to teicu.

5 No sākuma es jums to neteicu, tāpēc ka biju pie jums. Bet tagad es eju pie tā, kas mani sūtījis; un neviens no jums nejautā man: kur tu ej?

6 Bet tāpēc, ka es jums to pateicu, skumjas piepildīja jūsu sirdis.

7 Bet es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja es neaizietu, Iepriecinātājs nenāktu pie jums; bet ja aiziešu, es sūtīšu Viņu pie jums.

8 Un Viņš atnācis pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un sodu.

9 Par grēku, jo tie neticēja man.

10 Par taisnību, jo es eju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet.

11 Bet par tiesu, jo šīs pasaules valdnieks jau notiesāts.

12 Man vēl daudz kas jums sakāms, bet to jūs tagad nespējat aptvert.

13 Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni.

14 Viņš mani pagodinās, jo no manis ņems un jums pasludinās.

15 Viss, kas Tēvam pieder, ir mans. Tāpēc es sacīju, ka no manis ņems un jums pasludinās.

16 Vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet, jo es eju pie Tēva.

17 Tad daži Viņa mācekļi sacīja viens otram: Kas tas ir, ko Viņš mums saka: vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal - neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet, jo es eju pie Tēva?

18 Tad viņi sacīja: Kas tas ir, ko Viņš saka: vēl neilgu brīdi? Mēs nezinām, ko Viņš runā.

19 Tad Jēzus saprata, ka tie vēlējās Viņam jautāt, un sacīja tiem: Vai jūs par to jautājat viens otram, ka es jums sacīju: vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal - neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet?

20 Patiesi, patiesi es jums saku: jūs raudāsiet un vaimanāsiet, bet pasaule priecāsies; jūs skumsiet, bet jūsu skumjas pārvērtīsies priekā.

21 Kad sieviete dzemdē, tā skumst, ka viņas stunda pienākusi, bet, kad tā dzemdējusi bērnu, tad vairs neatceras bēdas prieka dēļ, jo cilvēks dzimis pasaulē.

22 Arī jums tagad ir skumjas. Bet es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu prieku neviens jums neatņems.

23 Un tanī dienā jūs man vairs neko nejautāsiet. Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs ko lūgsiet no Tēva manā vārdā, to Viņš jums dos.

24 Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā; lūdziet un jūs saņemsiet, lai jūsu prieks būtu pilnīgs.

25 To es jums runāju līdzībās. Nāk stunda, kad es vairs līdzībās jums nerunāšu, bet atklāti pasludināšu jums par Tēvu.

26 Tanī dienā jūs lūgsiet manā vārdā, un es nesaku jums, ka es lūgšu Tēvu par jums,

27 Jo Tēvs pats jūs mīl, tāpēc ka jūs mani esat mīlējuši un ticējuši, ka es esmu no Tēva nācis.

28 Es izgāju no Tēva un atnācu pasaulē; es atkal atstāju pasauli un eju pie Tēva.

29 Viņa mācekļi sacīja Viņam: Lūk, tagad Tu atklāti runā un nesaki nekādas līdzības.

30 Tagad mēs zinām, ka Tu visu zini, un Tev nav vajadzīgs, lai Tev kāds jautātu. Tāpēc mēs ticam, ka Tu esi no Dieva izgājis.

31 Jēzus atbildēja viņiem: Tagad jūs ticat?

32 Lūk, nāk stunda un jau atnākusi, kad jūs izklīdīsiet katrs uz savu pusi un atstāsiet mani vienu. Bet es neesmu viens, Tēvs ir ar mani.

33 To es jums sacīju, lai jums būtu miers manī. Pasaulē jums būs apspiešana, bet stiprinieties: es uzvarēju pasauli.

   

From Swedenborg's Works

 

The New Jerusalem and its Heavenly Doctrine #294

Study this Passage

  
/ 325  
  

294. That the Lord subjugated the hells, He Himself teaches in John: when the passion of the cross was at hand, then Jesus said:

Now is the judgment of this world; now the prince of this world shall be cast out (12: 27, 28, 31).

In the same:

Have confidence, I have overcome the world (16:33).

And in Isaiah:

Who is this that cometh from Edom, going on in the multitude of His strength, great to save? My own arm brought salvation to Me; so He became to them for a Saviour (63:1-19; 59:16-21).

That He glorified His Human, and that the passion of the cross was the last temptation and full victory, by which He glorified it, He teaches also in John:

After Judas went out, Jesus said, Now is the Son of man glorified, and God will glorify Him in Himself, and will immediately glorify Him (13:31, 32).

In the same:

Father, the hour has come; glorify Thy Son, that Thy Son also may glorify Thee (17: 1, 5).

In the same:

Now is my soul troubled; Father, glorify Thy name; and a voice came out from heaven, saying, I have both glorified it, and will glorify it again (12:27, 28).

And in Luke:

Ought not Christ to suffer this, and to enter into His glory? (24:26.)

These words were said in relation to His passion: "to glorify" is to make Divine. Hence, now, it is manifest, that, unless the Lord had come into the world, and been made Man, and in this manner had liberated from hell all those who believe in Him and love Him, no mortal could be saved; this is understood by the saying, that without the Lord there is no salvation.

  
/ 325  
  

Thanks to the Swedenborg Foundation for their permission to use this translation.