Biblija

 

Metjū 12

Studija

   

1 Tanī laikā Jēzus gāja sabatā caur druvu. Viņa mācekļi, būdami izsalkuši, sāka raut vārpas un ēst.

2 Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņam: Lūk, Tavi mācekļi dara to, ko sabatā nepienākas darīt!

3 Bet Viņš sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas bija ar viņu, kad tas bija izsalcis?

4 Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda upura maizi, kuru viņam un arī tiem, kas ar viņu bija, ēst nepienācās, bet tikai vienīgi priesteriem?

5 Vai, atkal, jūs nelasījāt bauslībā, ka priesteri svētnīcā sabatā lauž sabata mieru un ir bezvainīgi?

6 Bet es jums saku: šeit ir lielāks nekā svētnīca.

7 Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē: es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri, tad jūs nekad nepazudinātu nevainīgos;

8 Jo Cilvēka Dēls ir arī sabata kungs.

9 Un Viņš aizgāja no turienes un iegāja viņu sinagogā.

10 Un, lūk, tur bija cilvēks ar nokaltušu roku. Lai Viņu apvainotu, tie jautāja Viņam, sacīdami: Vai sabatā atļauts dziedināt?

11 Bet Viņš sacīja tiem: Kurš cilvēks no jums, kam viena avs un tā sabatā iekrīt bedrē, neņemtu un neizvilktu to?

12 Cilvēks ir daudz labāks par avi. Tāpēc arī atļauts sabatā labu darīt.

13 Tad Viņš sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un viņš izstiepa; un tā bija kļuvusi vesela kā otra.

14 Bet farizeji, izgājuši ārā, sazvērējās pret Viņu, kā to nogalināt.

15 Jēzus, zinādams to, aizgāja no turienes. Un daudzi sekoja Viņam, un Viņš tos visus izdziedināja.

16 Un Viņš pavēlēja, lai tie Viņu neatklāj,

17 Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka:

18 Šis ir mans kalps, kuru es izredzēju, mans mīlulis, pie kā manai dvēselei labpatika. Es likšu uz Viņu savu garu, un Viņš pasludinās tautām tiesu.

19 Viņš nenaidosies un netrokšņos, un neviens ielās Viņa balsi nedzirdēs.

20 Viņš ielauztu niedri nenolauzīs un kvēlošu degli neizdzēsīs, kamēr nebūs licis taisnībai uzvarēt.

21 Un Viņa vārds ir tautu cerība.

22 Tad atveda pie Viņa ļaunā gara apsēsto, kas bija akls un mēms; un Viņš to izdziedināja tā, ka tas varēja runāt un redzēt.

23 Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: Vai tik Viņš nav Dāvida Dēls?

24 Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: Viņš neizdzen ļaunos garus citādi kā tikai ar Belcebulu, velnu virsnieku.

25 Jēzus, zinādams viņu domas, tiem sacīja: Ikviena valsts, kura pati sevī sašķēlusies, iznīks; un ikviena pilsēta vai māja, kura pati sevī sašķēlusies, nepastāvēs.

26 Ja nu sātans izdzen sātanu, tad viņš pats sevī sašķēlies: kā tad pastāvēs viņa valsts?

27 Ja tad es ļaunos garus izdzenu ar Belcebulu, ar ko tad izdzen jūsu dēli? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.

28 Bet ja es izdzenu sātanus ar Dieva garu, tad pie jums atnākusi Dieva valstība.

29 Un kā var kāds ieiet stipra cilvēka mājā un izlaupīt viņa mantu, ja iepriekš nesasien stipro? Un tad tā māju izlaupīs.

30 Kas nav ar mani, tas ir pret mani; kas ar mani nesakrāj, tas izšķiež.

31 Tāpēc es jums saku: Katrs grēks un zaimi cilvēkiem tiks piedots; bet zaimi pret Garu netiks piedoti.

32 Un ja kāds sacīs vārdu pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet kas runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots ne šinī, ne nākošajā pasaulē.

33 Vai nu jūs koku atzīstat par labu un tā augļus par labiem, vai atzīstat koku par nelabu un tā augļus par nelabiem, jo koku pazīst pēc tā augļiem.

34 Čūsku izdzimums, kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni? Jo no sirds pārpilnības runā mute.

35 Labs cilvēks no dārgumu krātuves iznes labu mantu, bet ļauns cilvēks no ļaunumu krātuves iznes ļaunu.

36 Bet es jums saku, ka cilvēki par katru nevajadzīgu vārdu, ko tie izrunā, dos norēķinu tiesas dienā.

37 Jo pēc taviem vārdiem tevi attaisnos un pēc taviem vārdiem tevi pazudinās.

38 Tad daži rakstu mācītāji un farizeji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, mēs vēlamies no Tevis redzēt brīnumu!

39 Viņš atbildēja tiem un sacīja: Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmi, bet cita zīme netiks dota kā tikai pravieša Jonasa zīme.

40 Kā Jonass trīs dienas un trīs naktis bija lielzivs iekšās, tā Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.

41 Ninīves vīri stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņi, Jonasam sludinot, atgriezās no grēkiem. Un, lūk, šeit ir vairāk kā Jonass.

42 Dienvidu ķēniņiene stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Salomona gudrību, bet šeit ir vairāk kā Salomons.

43 Kad ļaunais gars iziet no cilvēka, tas klejo, meklēdams mieru, bet neatrod to.

44 Tad viņš saka: Es atgriezīšos savā mājā, no kuras es izgāju. Un atnācis, viņš atrod to neaizņemtu, izslaucītu ar slotu un uzpostu.

45 Tad viņš aiziet un paņem līdz septiņus garus, kas ļaunāki par viņu; un iegājuši tie tur dzīvo; un šī cilvēka pēdējais stāvoklis kļūst ļaunāks nekā pirmais. Tā tas notiks arī šai ļaunajai ciltij.

46 Kamēr Viņš vēl runāja ļaudīm, lūk, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā, vēlēdamies ar Viņu runāt.

47 Kāds Viņam sacīja: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē Tevi.

48 Bet Viņš atbildēja tam, kas Viņam paziņoja, sacīdams: Kas ir mana māte un kas mani brāļi?

49 Un Viņš, izstiepis roku pār saviem mācekļiem, sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!

50 Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.

   

Biblija

 

Proverbs 10

Studija

   

1 The proverbs of Solomon. A wise son maketh a glad father: but a foolish son is the heaviness of his mother.

2 Treasures of wickedness profit nothing: but righteousness delivereth from death.

3 The LORD will not suffer the soul of the righteous to famish: but he casteth away the substance of the wicked.

4 He becometh poor that dealeth with a slack hand: but the hand of the diligent maketh rich.

5 He that gathereth in summer is a wise son: but he that sleepeth in harvest is a son that causeth shame.

6 Blessings are upon the head of the just: but violence covereth the mouth of the wicked.

7 The memory of the just is blessed: but the name of the wicked shall rot.

8 The wise in heart will receive commandments: but a prating fool shall fall.

9 He that walketh uprightly walketh surely: but he that perverteth his ways shall be known.

10 He that winketh with the eye causeth sorrow: but a prating fool shall fall.

11 The mouth of a righteous man is a well of life: but violence covereth the mouth of the wicked.

12 Hatred stirreth up strifes: but love covereth all sins.

13 In the lips of him that hath understanding wisdom is found: but a rod is for the back of him that is void of understanding.

14 Wise men lay up knowledge: but the mouth of the foolish is near destruction.

15 The rich man's wealth is his strong city: the destruction of the poor is their poverty.

16 The labour of the righteous tendeth to life: the fruit of the wicked to sin.

17 He is in the way of life that keepeth instruction: but he that refuseth reproof erreth.

18 He that hideth hatred with lying lips, and he that uttereth a slander, is a fool.

19 In the multitude of words there wanteth not sin: but he that refraineth his lips is wise.

20 The tongue of the just is as choice silver: the heart of the wicked is little worth.

21 The lips of the righteous feed many: but fools die for want of wisdom.

22 The blessing of the LORD, it maketh rich, and he addeth no sorrow with it.

23 It is as sport to a fool to do mischief: but a man of understanding hath wisdom.

24 The fear of the wicked, it shall come upon him: but the desire of the righteous shall be granted.

25 As the whirlwind passeth, so is the wicked no more: but the righteous is an everlasting foundation.

26 As vinegar to the teeth, and as smoke to the eyes, so is the sluggard to them that send him.

27 The fear of the LORD prolongeth days: but the years of the wicked shall be shortened.

28 The hope of the righteous shall be gladness: but the expectation of the wicked shall perish.

29 The way of the LORD is strength to the upright: but destruction shall be to the workers of iniquity.

30 The righteous shall never be removed: but the wicked shall not inhabit the earth.

31 The mouth of the just bringeth forth wisdom: but the froward tongue shall be cut out.

32 The lips of the righteous know what is acceptable: but the mouth of the wicked speaketh frowardness.