Bible

 

Metjū 15

Studie

   

1 Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja:

2 Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.

3 Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja:

4 Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt!

5 Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana,

6 Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ.

7 Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams:

8 Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.

9 Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus.

10 Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet:

11 Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.

12 Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā?

13 Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti.

14 Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē.

15 Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību!

16 Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat?

17 Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā?

18 Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.

19 Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

20 Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.

21 Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.

22 Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.

23 Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums.

24 Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.

25 Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!

26 Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.

27 Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.

28 Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.

29 Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās.

30 Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja.

31 Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu.

32 Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu.

33 Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu?

34 Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas.

35 Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē.

36 Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai.

37 Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām.

38 Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.

39 Un Viņš, atlaidis ļaudis, iekāpa laivā un nonāca Magedanas novadā.

   

Ze Swedenborgových děl

 

True Christian Religion # 671

Prostudujte si tuto pasáž

  
/ 853  
  

671. The following passages establish plainly that acts of washing prefigured and adumbrated what was mentioned above, that is, they represented spiritual washing, which is purification from evils and falsities.

When the Lord has washed away the filth of the daughters of Zion, and has washed away the blood in a spirit of judgment and a spirit of purging, Isaiah 4:4.

If you wash yourself with soda and use soap repeatedly on yourself, still your iniquity will retain its stains, Jeremiah 2:22; Job 9:30-31.

Wash me from my iniquity and I shall be whiter than snow, Psalms 51:2, 7.

Wash your heart free from wickedness, Jerusalem, so that you may be saved, Jeremiah 4:14.

Wash yourselves, cleanse yourselves, put away the wickedness of your deeds from before my eyes, cease to do evil, Isaiah 1:16.

[2] The washing of a person's spirit is meant by the washing of his body; and the internals of the church were represented by such external rituals as were practised by the Israelite church. This is obvious from the Lord's words in this passage:

The Pharisees and Scribes, seeing that His disciples ate bread with unwashed hands, found fault. For the Pharisees and all Jews do not eat unless they have washed their hands up to the fist; there are many other things they have accepted as a practice to be kept up, such as the washing of cups and pots, and of bronze vessels, and beds. The Lord said to them and to the crowd, Listen to me all of you and understand. There is nothing outside a person which can make him unclean if it enters into him; but it is what comes out that makes him unclean, Mark 7:1-4, 14-15; Matthew 15:2, 11, 17-20.

Also elsewhere:

Woe to you, Scribes and Pharisees, because you clean the outside of the cup and dish, but the inside is full of robbery and violence. You blind Pharisee, clean first the inside of the cup and dish, so that the outside too may be clean, Matthew 23:25-26.

It is plain from these passages that the washing called baptism stands for spiritual washing, which is being purified from evils and falsities.

  
/ 853  
  

Thanks to the Swedenborg Society for the permission to use this translation.